!!! PĀREJU UZ tumblr.com !!!

!!!

Blogspot.com īsti nedarbojas manā telefonā, taču dažreiz vienkārši gribas sēdēt parkā un tur rakstīt savus ierakstus.Un arī bilžu ievietošana TUMBLR.COM ir traki īzī:)
Tā nu es pāreju uz adresi:

http://frankaauguste.tumblr.com/

Taču es noteikti atgriezīšos te lasīt manus ierakstus, jo pārlasot tos man šķiet, ka mana dzīve patiesībā ir ŠAUSMĪGI interesanta:) Esmu redzējusi Kianu Rīvsu dzīvē!Nu ko gan vēl es varu gribēt :D Un man te seko tiešām labi,tuvi, "pazaudēt negribu" cilvēki.
Nu man būs iespēja rakstīt vairāk:) un neslinkot,he.

Dziesma maniem draugiem:

http://www.youtube.com/watch?v=gi8gajtHdok

Manuprāt, Dievs mani ir apveltījis ar īpašu ceļu un īpašiem cilvēkiem blakus! Man neērti par to, ka es to TIK bieži nenovērtēju...

Draugi,pārnesamies uz tumblr.com ;)

Pixlr_o_matic

zali ruukisi, divi cilveki un suns:)

Un ta izskatas grida pie mana darba galda, kad man ir jamonte kads video. Mans dators ir tik vecs un vargs, ka renderejot video tas sledzas ara.Ta nu man ir jaizdoma mehanisms ka nelaut tam parkarst.Uz gridas tas tiri labi izdodas:)

REVOLŪCIJA un...PALDIES PAR VESTULEM!!!:)

Šodien es jutos ļoti vientuļi...Es gribēju aiziet uz Makdonaldu, aizgāju..Bet Agu nevarēju sazvanīt un sapratu, ka nav man īsti neviena cita ar kuru varētu vai gribētu pasēdēt tieši tajā mirklī, kad man bija tik skumji. Ne no kā. Tā globāli.
Tā nu es tur sēdēju makdonaldā ar visu pasauli uz maniem pleciem un vēlāk devos mājās ar soļiem, kuri asfaltā iezīmēja kaut ko nelāgi dūmakainu. Un tad...es ieraudzīju pastkastītē vēstuli MAN! No Arņa! Ar tieši man bildētu Rīgas bildi! Un Māra...Un Ieva..un kaut kur skaipā nozuda Irēna. Man jāatvainojas,ka sazvanos ar viņu tik reti...Irēn, piedod:)
Un es teicu Mārai-
Paldies,ka Tu man esi...
Un Ieva to pēc pāris minūtēm teica man un tad es sajutu to ķēdīti un ka es esmu totāla egoiste sakot-Esmu vientuļa! Tā smeldzīgā vientulība man patīk..Un maniem draugiem patīk:) Bet šodien bij tā nejaukā-smagā-pamestības sajūta.Neadekvāta bet tik visaptveroša.
Bet esmu nolēmusi rīkot revolūciju! Es NEKAD vairs neteikšu(sevī,sev), ka esmu viena. Tie trakie meli var apēst Tevi. Sartrs ložņā un knakstās. It kā nebūtu īstas laimes un visi ir patiesībā vieni paši. Tā ir- kaut kādā veidā. Bet tā arī nav. Jo man pietrūkst manu cilvēku un es nez kāpēc iedomājos, ka izņemot manu ģimeni nevienam manis nepietrūks...Pietrūkst:)
Un es nevaru to nenovērtēt. Man nav NEKĀDU tiesību pakļauties tai sliktajai, neradošajai vientulības daļai.

http://vimeo.com/40477489

Kungs, māci man pamanīt pienākumus, kas jāpaveic, neaizmirstot cilvēkus, kas jāmīl. Un māci ieraudzīt cilvēkus, kas jāmīl, neaizmirstot savus pienākumus. Palīdzi man saprast, kas ir patiesās otra cilvēka vajadzības.
Ir tik grūti nevēlēties citu vietā, neatbildēt citu vietā, nepieņemt lēmumus citu vietā. Ir tik grūti, Kungs, neuzskatīt savas vēlēšanās par to, ko vēlētos citi, un saprast to, ko viņi vēlas, kad šīs vēlmes nesaskan ar mūsējām.
Kungs, māci man saprast, ko Tu gaidi no manis, kad esmu citu cilvēku vidū. Lai dziļi manī iesakņojas pārliecība, ka nav iespējams kādu darīt laimīgu bez viņa paša līdzdalības.
Kungs, māci man pildīt savus pienākumus, mīlot cilvēkus, un māci man mīlēt cilvēkus, gūstot prieku tajā, ka spēju viņu labā kaut ko paveikt.
Tā, lai kādu dienu viņi saprastu, ka vienīgi Tu, Kungs, esi Mīlestība.

 Norbērs Segārs

krikumini

Sen neko neesmu rakstijusi:)
Biju midterm treininga,kura vel vairak sapratu, kura virziena velos iet-muzikas video radisana.
Vakar satikos ar polu aktrisi Alinu, kura bija tik laipna un piekrita piedalities mana isfilma!:)
Stasts vispar tads interesants... Uz manu sludinajumu atsaucas aktrise..un es biju tik savilnota, ka ista aktrise piekrit spelet manos sikuminos! Un istabasbiedrene teica-pag,pag..es redzeju to sievieti pirms paris dienam prieksnesuma!Tada ta maza pasaule,nodomaju..lidz vakar lija lietus un es biju par slinku lai ietu uz musu satiksanas vietu un zvaniju Alinai:
-Vai mes varam satikties saja Empika uz stura, pie lielas palmas?....
-...Es esmu saja Empika!:)

Ta nu izradijas ka pasaules telpa ir vel sauraka neka domaju:)
Alina man palidzeja attistit manu filmas ideju tik laba virziena ka man tiesam skiet-Bac,tik labs stasts sanax:)

No 1maija lidz 13 busu LV!!!:)

Vel aizvien te mekleju filmskolas, apmaldos un kaveju pedejo autobusu, klainoju un veeroju.

 

Lieldienu sestdiena devos uz misi drausmigi tala Varsavas nosturi.Rajons traki neomuligs tacu baznica tik jauka,ka ta varetu but ta, kura es apprecetos, ja precetos ar kadu poli,he. Bet man kaut ka vairs nepatik polu puisi.Neko padarit.

 Lieldienu svetdiena mes bijam supermarketa un tas bij...izmiris:) Iznemot kino un vienu kafejnicu+paris pazuduso dveselu. Tas bij tiesam traki stiligi-atrasties gandriz tuksa suprmarketa:)

 Iemacijos zimet:)

frizieris bij vīrietis:)

Sākumā es domāju,ka viņš neko nemācēs jo uz manu jautājumu-gribu karē-viņš atbildēja, ka nezinot kas tas tāds ir :D Bet darbam ejot es pamanīju ka nudien sāku izskatīties jauki:)
Tā nu es nolēmu,ka vīrieši frizieri ir ļoti jauki,jo grib, lai sievietes izskatītos skaisti, bet sievietes negrib lai otra izskatītos pārāk skaisti :D

Es ar savu jauno ūberstilīgo bloku filmidejām un feino EVS biedreni Zenko;)

MISS YA!:)

Man sak pietrukt Latvijas,Rigas, savu cilveku... Aicinu ciemos uz Varsavu!:)

Šodiena:)

Troļļi apēd princeses un Koperniks kuģo mierīgi.

Izdomāju izdzēsties no Facebook..Tas notiks aprīlī un esmu saldsērīgi priecīga par to:)
Šodien, paldies Agas ģimenei, biju uz Kopernika observatoriju! Tur rādija filmu par zvaigznājiem un melnajiem caurumiem. Kupolveidīgais ekrāns radīja ilūziju it kā tu esi zem klajas debess.Centrs ir tik plašs un tur var arī apmeklēt eksperimentu zāles, kurās tu izjūtu zemestrīces efektu utt. Es tur varētu strādāt par biļešu pārdevēju kaut vai:)
Dzīvojot 1.stāvā tu noveco sekundes simtaļu(+/-) lēnāk nekā tie,kas dzīvo augšstāvā:)
Un melnie caurumi ir tiiiiiik neizprotami, ka es iedomājos, ka tie varētu būt vārti uz Paradīzi:) Reāla vieta, kurā laiks apstājas. Sēdēju tur un man šķita ka esmu atklājusi ko teoloģiski fenomenālu :D

Vakar visu dienu montēju dokumentālas padarīšanas, bet šodien spēlēju giču. Viena ir priestera, otra draudzenes, bet manējā vēl citā Polijas pilsētā.:)

P.S.Tā zeķe uz gultas kalo kā mans mikrafona slāpētājs, he:)

Pagājuši trīs mēneši esot te un es salūzu. Ar mani te atgadījās kāds gadījums pēc kura esmu iemācījusies(ceru)- neuzticēties uzreiz pussvešiem cilvēkiem un teikt to ko domāju. Man bij tāda mācība kā zirga spēriens pa pieri:) Un tad es novērtēju nudien tos draugus, kuri man ir, kuri mani pieņem. Lai atklātu aizkaru- tas bij kāds nepatīkams gadījums, kurā kāds pārprata intimitāti un kuram nepiemita izteiktas robežas.Un es tad redzēju arī sevi no puses, kura man nepatīk- tolerējot lietas, kuras nav jātolerē.Neizsakot savu viedokli līdz galam.Man nudien pietrūkst asas mēles un piedodiet,bet man tā jāuzasina, ja nē-tik milzīgās pilsētās tā var nobeigties.

Pats skumīgākais, ka mani draugi var pieņemt to, ka es gaidu līdz kāzām, bet šeit es no dažiem cilvēkiem(sarunai ievirzoties tādā gultnē) dzirdu visādu izsmiešanu.Plus vēl apgalvojumus,ka esmu nelaimīga!
Sacepos<-- pietrūkst man te dažādu feinu LV vārdu.
Vienvārd sakot, nestāstīšu blogā sīkāk, bet šis gadījums man atvēra acis uz citu Varšavu. Uz citu pilsētas daļu. It kā es būtu dzīvojusi savā naivuma burbulī,bet te pēkšņi viss pārplīst un kļūst tik pelēks,gļotains.Labi vien ir. Bet es sajutos skumji.Man sagribējās SAVAS mājas, savu pasauli, to, kuru es radu sev apkārt.Būt drošībā un pasargātai.

http://www.youtube.com/watch?v=n2POcjki3Ws&list=UUslpwxLyuoO4fuktyLDdt5g&index=1&feature=plcp

birojiņi un lidmašīniņas

Vakar montēju īsfilmiņu konkursa tēmai-Boss. Biju pie Mariuša darbā un tas birojs ir tik superīgs! Piestājos pie loga un domāju nobildēt skaisto saules gaismu.Un pēc mirkļa TAS TUR BIJA! Tāds skats!!!!!un es to NOKAVĒJU!!!:)

Es vienkārši nepaspēju nobildēt visu lidmašīnu, bet tikai daļu.Grrr....

Bet Agnieszka teica, ka tas izskatoties, ka lidmašīna triecas ēkā.Nu-arī labi:D Jebkurā gadījumā- tāda dzīves mācība tajā bildē ir- nenožēlot par garām palaistiem momentiem. Bet es tomēr gandrīz apraudājos par tādu zaudējumu :D

filmdiena,Bolivuda,zivs un nāvējošs čilī

Vakar filmēju gandrīz visu dienu. Vispirms īsfilmiņu konkursam -BOSS. Un atkal man bija iespēja par velti paēst indiešu restorānā:) Vienmēr jūtos tādēļ neērti, taču tik tiešām īpaši:) Paldies jaukajam un īpašajam cilvēkam Toniwalia.Ja kāds no jums atbrauks pie manis uz šejieni ciemos,es jūs noteikti iepazīstināšu! Viņš ir couchsurfing un ēdināšanas guru:)
Šodien iešu montēt materiālu pie sava paziņas Mariuša uz viņa darbavietu.Ouu,ku stilīgi,he.
Varbūt kāds zina kā vislabāk konvertēt MVI uz AVI nezaudējot tik drastiski kvalitāti? Esmu galīgi sagrauta tādēļ!:) Nudien.
Vēl vakar filmējām meitenēm dokumentālo filmu-skraidījām pa vecpilsētu ar visādiem jautājumiem. Kas ir māksla?Un kas ir dzīves māksla?Tur mēs satikām arī Lukaszu Swierczynski, kurš spēlē visādas flautas pieslēgtas pie pastiprinātāja.Viņš man atgādināja manu Eviju:) Viņš bij tāds hipijs ar gariem matiem.

http://www.youtube.com/watch?v=ymuqYVH1xX8 

http://www.youtube.com/watch?v=RIXb9GgChSU&feature=related 

Un vakarā es palīdzēju meitenei montēt mazītiņus un vienkāršus promovideo šai padarīšanai:

www.smoklatajacy.pl

Man tiešām patika vakardiena.Es darīju to, kas mani interesē un jutos šausmīgi nogurusi, bet ar tādu nogurumu, kurš tevi piepilda nevis iznīcina.

Varbūt man iemācīties hindi valodu?Tad es varētu taisīt īsfilmas Bolivodai,he:)

Mana milaa maasa Maara:)

Uz Itaku tavs ceļš kad vedīs,lai tāls ir ceļojums un bagāts ar jaunām dēkām jaunām zināšanām.
Lai tevi nebaida nedz laistrīgons, nedz ciklops,nedz bargais Poseidons, tie negadīsies tev ceļā, prāts būs pacilāts un jūtas
tev piepildīs tev sirdi tāpat kā augumu
Nedz laistrīgons, nedz ciklops ceļā nestāsies, nedz bargais Poseidons, ja vientie nemīt tavā dvēselē - ja vienno savas mājvietas tie ārā nesteigsies.
No tiesas ceru es, ka ceļš būs garš.
Ka vasarās tev daudz būs skaistu rītu un patiess prieks ikreiz kā pirmoreiz,pie ostas vārtiem kuģim ieejot.
Te novēlu no Feniķijas tirgiem vien mājas pārvest visu labāko un Eģiptē ar ļaudīm iepazīties, tiem gudro daudz , no kuriem mācīties.
Bet Itaku no prāta neizlaid, to sasniegt ir tavs īstais liktenis.
Un tādēļ nesper pārsteidzīgus soļus, lai gadiem rit tavs mūža ceļojums, lai esi gatavs izmest enkuru pie salas tikai tad, kad būsi bagāts - ar visu to, ko ceļā esi guvis.
Un negaidi no Itakas neko.
Jo tā tev dāvāja šo skaisto ceļojumu, tā deva iespēju tev uzvilkt buras. Tas ir viss ko Itaka spēj dot.
Ja, galā nonākot, tev tomēr šķiet, ka Itaka ir gauži nabaga, --tā nemānīja tevi.
Par viedu cilvēku tu esi kļuvis, kam bagāts mūžs, tāds nolūks Itakai un uzdevums.

___________________________________________________________________
Un stasts par cilvecibu:
http://chronicle.augusta.com/content/blog-post/you-contribute/2012-02-06/clarence

debesu dalina uz zemes

Es biju rekolekcijās trīs dienas. Tās vadija priesteris,kurā es redzēju Dieva Valstību. Pēdējā dienā viņš pastāstīja savu dzīves stāstu un izrādījās, ka viņš slimo ar leikēmiju.Un tad es skatījos uz to priesteri ar kuru tik labi varēja parunāt un kura sprediķos bija viss-cilvēka cieņa, intimitāte, brīvība, telpa,mīlestība, jēga...un man uznāca raudiens.:) Skanēja brīnišķīga baznīcas mūzika,tik daudzbalsīgs koris un priesteris,nu jau ieguvis pavisam citu stāstu,vēsturi,izskatījās tik īpašs.Un man šķita-tādas ir debesis. Kurās tu notici jēgai,notici notikumiem.

Es vēl aizvien šaubos.

Bet šīs rekolekcijas bija viena no visbrīnišķīgākajām un vērtīgākajām lietām, kura ar mani te ir notikusi. Es vienkārši pieteicos gregoriāņu korī. Aizgāju uz pirmo misi, padziedāju un tur bija šis ciemiņš-priesteris ar garu,bet tik īpašu sprediķi.Un es nolēmu palikt arī uz 3 dienu rekolekcijām. Varēju neaiziet,jo esmu totāli slinkaJ bet es esmu kļuvusi tik daudz bagātāka tagad. Es redzēju debesu daļiņu uz zemes ietērptu vienkāršībā un dziļumā.

Un vakar es pirmo reizi iekāpu kakā:D Tagad jūtos nudien īsta Varšaviete:D

Es vēl aizvien apmaldos ik pa laikam un gandrīz katru trešdienu kavēju kādu dienas centru, jo kattreiz man gribas izmēģināt jaunu transportu ar kuru man šķiet, ka varu nokļūt tur,kur man vajag. Parasti es mazliet kļūdosJ

Šodien es nodevu analīzes un tur bija tik jauka māsiņa, kura, noņēmusi man asinis, paņēma manu mugursomu, lai palīdzētu to iznest gaitenī.

-O,cik smaga!!!

Bet otra māsiņa, kura ienāca pirms mirkļa un nedzirdēja manu dzimšanas gadu iesaucās:

-Jā, tagad bērniem tādas somas!

:D Man ļoti gribējās pateikt,ka man ir 25 gadi, bet ar saviem krāsainajiem apaviem un rūtaino kreklu es diez vai pēc tādas izskatījos, he.

Vinu futboltiims,ja pareizi saprotu.Te gandriz visi ir aptrakusi ar futbolu.

zili mākonīši un saturniņi

šodiena un Janusz Korczak un daži nesenie notikumi:

 Čaks Noriss pārņem Poliju:)

 Šiem jūdiem mēs sākām sekot:) Skolotājai un bērniem bija uzdevums apstaigāt tās vietas, kurās bijis Janusz Korczaks, bet mēs nevarējām nesākt sekot šiem kolorītajiem vīriem:)

 Ap apkaklīti viņiem bija it kā sasistu stikliņu rotājumi.Vai kāds zina, kāpēc? Tas tikai tā modīgi vai tiešām ko nozīmē?

 Es māju ar roku un Canon vāciņu:)

 Ebrejiem esot tradīcija likt uz piemiņas vietām nevis puķes bet mazus akmentiņus. Tā nu arī bērni to sāka darīt un vtas tiešām bija aizkustinošs skats, kad mēs vienkārši gājām tālāk, bet kāda meitene lika mazos akmentiņus uz katras šādas vietas bijušā geto rajonā.

 Pianīno:)

 Janusz Korczak. Ārsts, superīgs rakstnieks(tiešām dziļš) un skolotājs, kurš neatteicās no saviem bērnunama bērniem, kad tos sūtīja uz gāzes kameru. Viņam piedāvāja bēgt vairākkārt, taču viņš atteicās. Es vēl aizvien nespēju noticēt ka kas tāds varēja notikt- bērnu svīta tiek vesta uz gāzes kameru un netiek veikta masu sacelšanās. Cik ļoti visi baidījās, cik ļoti tā sistēma, un ne jau viens kņaukstošs Hitlerītis, bij milzīga, neuzveicama.
Šis ir piemineklis Korčakam. Un lūk vairāk info: http://en.wikipedia.org/wiki/Janusz_Korczak

 Pārītis.

 Čakijs turpina!:)

 Fotoplastikonā:

Supermārketā atklāja kādu jaunu veikalu un pirmajiem 200 vai cik tur pircējiem ir 30% atlaide.Manuprāt- traki maza atlaide:)

.
Un es šodien nopirku LED lukturīti savu filmu izgaismošanai,he:)
Šāds izskatās mana jaunā projekta storyboard:

 Nesen es ar manu draudzeni(paldies Agai:) ) bijām koncertā, kas notika šajā vietā.

 Un pie šīs vietas notika mītiņš.

 Un mēs, kā kādā filmā, devāmies garām piketētājiem:)

Jums noteikti jādzird Chris Ruebens skaņdarbs FENESTREA.Mmmmmmm :)

Un te būs foto no dažām nodarbībām ar bērniem: